Bamadaba bamanankan daɲɛgafe / dictionnaire du Corpus bambara de référence
A-Z ɲíni Fr (i) *
ɛ ɔ ɲ ŋ ɲíni!

O - o

→̌→ 333 wó.

prt. empathie (particule d'empathie). cɛ̀ ó ! hé (l'homme) !


Áà, kómi wáati ka gɛ̀lɛn í mà sísàn nɔ́ ó… – Ò kɔ̀ni yé cɛ̀n` yé !
Eh bien, comme ce temps est difficile pour toi… — Ça, c’est vrai !’ [Lala Ture].
38.3. Particules monovalentes

Ée, ní ń tùn ye wáa tán dɔ́rɔn sɔ̀rɔ tèn ó, ń tùn nà ń dɛ̀mɛdɛmɛ n’ò yé tèn kɛ̀.
Eh bien, si j’avais obtenu cinquante mille francs seulement, je me serais débrouillée avec ça certainement’ [Lala Ture].
38.3. Particules monovalentes

N’ò dòn, à na dɔ́n, n’ò yɛ̀rɛ̂ dún tɛ́ ó, à na dɔ́n ó !
Si c’est elle, cela sera connu, si ce n’est même pas elle, cela sera connu quand même !’ [Lala Ture].
38.3. Particules monovalentes

→̌→ 36264

prn. ce (celui, celui-là). mín í ní mín mána bɛ̀n, nà ní ò yé celui que tu rencontreras, amène-le


[À fà` tùn ye nsárakisɛ sàba mîn dí à mà], à y’ò bɔ́ k’ò fìli.
Il a jeté les trois pépins de pastèque que son père lui avait donnés’ [Kibaru 99 06koyita-bugobali_ni].
35.2.3. Structure du GN relativisé dans la proposition matrice

[Ní kánjabana` bɛ́ dùgu` mîn ná], ò dùgumɔgɔw man kán kà bɔ́.
Les habitants du village où il y a la méningite ne doivent pas sortir’ [Baabu ni baabu, Ch. 22].
35.2.3. Structure du GN relativisé dans la proposition matrice

Gɛ̀lɛya` mínnù bɛ́ bɛ̀sɛyawalew lá jàmana kuraw kɔ́nɔ, ò bɛ tàli kɛ́ kùnfinya` ni fàantanya` dè lá.
Les difficultés liées à l’hygiène dans les pays émergents ont leur source dans l’ignorance et la pauvreté’ [Kibaru 141 03jantoyerela_koroko].
35.2.4. GN relativisé au pluriel

→̌→ 6309

dtm. ce (cette ... là, cet ... là, celle ... là - démonstratif, déterminatif d'un nom, se place devant lui). ò cógo mán ɲì ! cette manière de faire n'est pas bonne ! ò tùma ná ò yɔ́rɔ lá... à ce moment là, alors , dans ce cas

→̌→ 3221 ôo; wô.

conj. DISTR (tout, tous, chaque, n'importe lequel (entre deux mots identiques)). dɔ́gɔkun ô dɔ́gɔkun chaque semainemàa ô màa n'importe qui, qui que ce soití yé ô yé, í cɛ́ sìrilen chaque fois qu'on te voit, tu portes une ceinture (sur ton "boubou")à bɛ́ nà ô, à tɛ́ nà ô, nê má ò dɔ́n vient-il ? ne vient-il pas ? Je n'en sais rien


Jirikuru` mana mɛɛn ji` la cogo ô cogo, à tɛ kɛ bàma ye.
walima: jirikuru mɛn ô mɛn ji rɔ, à tɛ kɛ bàma ye.
le tronc d’arbre a beau rester longtemps dans l’eau, il ne devient pas crocodile

Cɛ̀ ô cɛ̀, ní í sì` sé-ra hákɛ` dɔ́ mà, fó í ka mùso` fúru.
Chaque homme, quand il atteint un certain âge, doit épouser une femme’ [Bird & Hutchison].

Júma ô júma, à b'ù táa-tɔ yé.
Chaque vendredi il les voit en train de partir’ [kibaru097_06koyita-bugobali_ni].

Án ka jàmana` dùgu ô dùgu ní à tá dùgu-tigi`.
Chaque village de notre pays a son chef de village.

Dúmuni fɛn ô fɛ́n, sáni í ka à dí dényɛrɛnin` mà, í k’à lá-jɛ kósɛ̀bɛ.
Chaque nourriture, avant d’être donnée à un bébé, doit être examinée sérieusement.

Kó ô kó bɛ kɛ́ án lámini` ná yàn, án bɛ bɔ́ ò bɛ́ɛ kàlamà.
Quoi qu’il se passe dans nos alentours ici, nous sommes au courant de tout’ [Fasokan 2009 12_hakilina_falen].

Mɔ̀gɔ kɔ̀rɔ ô kɔ̀rɔ, dón` dɔ́, í bɛ fìli.
Si vieux qu’on soit, un jour, on se trompe’ [Sagesse bambara].

À mɛ́ɛn ô mɛ́ɛn, Ála` bɛ lìmaniya-baga`-w sɔ́n bàraji-ba` lá.
Quelque longue que soit l’attente, Dieu offrira une grande récompense aux croyants’ [Kuranɛ, Surate 4].
30.3. Constructions distributives

Obama→̌

n.prop. NOM.ETRG, Obama (Barack Obama, président des États-Unis 2009-2017).

obɛrizini→̌

n. aubergine. jàgaro. laadalatomatiw, obɛriziniw, daa, jaba ninnu kelen-kelen jɔda bɛ naw dilali la (BEDE, 2016) ETRG.FRA.

obi→̌

n. obus. gɛ̀lɛden. Gɛlɛkisɛ min bɛ wele «Obi», u y'o de kɛ, ka Minusima dagayɔrɔ in bon. U fɔlɔla ka mɔbili dɔ fa mugu jugu la k'o pɛrɛn dagayɔrɔ in donda la ka tiɲɛni kɛ, ka sɔrɔ ka «Obiw» kɛ ka bonni kɛ.(Kibaru n°529, 2016) ETRG.FRA.

Obiyangi→̌

n.prop. NOM.ETRG, Nguema (Teodoro Obiang Nguema Mbasogo, président de la Guinée Équatoriale, 1979-).Ngema.

Odewudi→̌

n.prop. Audéoud René (Marie Michel Alix René Audéoud, officier, explorateur français, gouverneur su Soudan français 1897).

odezawɛli→̌→ 4

n. eau de javel. orijawɛli. ozawɛli. ani jisaniyalan dò (odezawèli), walasa ka ji nògò bò a la. (Ɲɛ kɛnɛya, Opération Yeelen, années 1980) Ji bɛ furakɛ ni « ozawɛli » de ye. (Jɛkabaara 115, 1995) ETRG.FRA.

ODIPAC→̌

n.prop. ABR, Office Développement Intégré production Arachidière et céréalière.


Jɛkabaara n°1, 1986

Odraogo→̌

n.prop. NOM.CL.

óf→̌→ 12 Voir entrée principale : ófu.

intj. ouf (admiration ; tristesse ...)

ofisi→̌→ 11

n. office. bìlakun.

Ofisidinizɛri→̌

n.prop. Office du Niger.


Billets d'Afrique n°128, juin 2017

Ofisiri→̌ Voir entrée principale : ofisiri.

n.prop. Office Riz. ofisiri. Moti ofisiri jigi bɛ malo tɔni 111.728 sɔrɔli kan. (Kibaru 479, 2011) ETRG.FRA.

ofisiri→̌

n.prop. Office Riz. Ofisiri. Moti ofisiri jigi bɛ malo tɔni 111.728 sɔrɔli kan. (Kibaru 479, 2011) ETRG.FRA.

ófu→̌→ 12 óf.

intj. ouf (admiration ; tristesse ...)

Ogosagu→̌

n.prop. TOP, Ogossagou, Ogossougou (village peul, près de Mopti).

Oguwe→̌

n.prop. TOP, Ogooué, Ogowe (un fleuve au Gabon).

Ohasiwɛni→̌ OHVN.Ohasiweyɛni.

n.prop. ABR, Office de developpement de la Haute Vallee du Niger.

Ohasiweyɛni→̌ OHVN.Ohasiwɛni.

n.prop. ABR, Office de developpement de la Haute Vallee du Niger.

OHVN→̌ Ohasiwɛni; Ohasiweyɛni.

n.prop. ABR, Office de developpement de la Haute Vallee du Niger.

okisizɛni→̌

n. ɔsishɛni. oxygène. nígazi, ɔkisizɛni. Gazi min don, n'a ye ninakilifiɲɛ (okisizɛni) sama, u bɛ yɛlɛma ka kɛ ji ye. (Kibaru 487, 2012) òsishèni bè an joli saniya. (Nyètaa n°2, 1977) ETRG.FRA.

Olandi→̌ Holandi.

n.prop. TOP, Pays-Bas (pays).

Olɛnpi→̌

n.prop. TOP, Olympie (centre religieux de la Grèce).

olɛnpiki→̌→ 4

n. olympique.

òlû( ce *pluriel ancien )

pers. ce PL2 (pronom démonstratif pluriel (sert de pronom de rappel au relatif : minnu) : ceux-là ; celles-là, eux, elles, leur). à yé kúma mínnu lámɛ, à yé òlu bɛ́ɛ màra à kɔ́nɔ elle a gardé en mémoire toutes les paroles qu'elle a entendues


nê, ê, àlê, ánw /ã́ṹ ~ ã́ũ̀/, áw /áú ~ áù/, òlû
Pronoms personnels emphatiques (4-27)

Sɔ̀rɔdasi` mínw sùnɔgɔra, òlû ma kúlekan` mɛ́n.
Les militaires qui se sont endormis n’ont pas entendu le cri.
35.2.4. GN relativisé au pluriel

Ù y’à sɔ̀rɔ, mínnù ye nàfolo` tà, màga tɛ sé kà kɛ́ ù lá.
Ils se sont rendu compte qu’on ne peut pas toucher à ceux qui se sont accaparé de l’argent’ [Baabu ni baabu, ch. 30].
35.2.4. GN relativisé au pluriel

Ní dònso ɲúman` dòn, à ye sògocɛ` ni sògomuso` mínnù yé ɲɔ́gɔn ná, à ti múgu cì ù lá dɛ́!
Si c’est un bon chasseur, et qu’il voit un mâle et une femelle ensemble, il ne tire pas sur eux !’ [Kɔntɔrɔn ni Saane].
35.2.4. GN relativisé au pluriel

Án ka fòli bɛ́rɛbɛrɛ` fána bɛ ɲɛ́sin gàdonmúso`-w mà, òlû mínnù bɛ tìle` kúuru` tíla gàkɔnɔna` ni fòrosira` cɛ́.
Notre grand merci va aux femmes cuisinières, elles qui partagent leur journée entière entre la cuisine et le chemin des champs’ [Jɛkabaara 273 02konate-saminye].
35.3. La proposition relative à droite

Ómarù→̌ Úmarù.Moru.

n.prop. NOM.M, Oumar (nom masculin).

omeparazɔli→̌→ 11

n. oméprazole. Aw bɛ se ka omoparazɔli fana ta (pilosɛki, gafe ɲɛ Omeparazɔli, Oméprazole) walima Ranitidini, Ranitidine) walasa ka dɔ bɔ kumu na furu la. (Dɔgɔtɔrɔ tɛ sigida min na, 2018) ETRG.FRA.

Omɛsi→̌

n.prop. ABR, OMS, Organisation Mondiale de Santé.

omo→̌

n. Omo (nom commercial d'une lessive en poudre).

ONI→̌ Voir entrée principale : ONU.

n.prop. ABR, Organisation des Nations Unies.

Onisida→̌

n.prop. ABR, ONUSIDA.

onorɛri→̌

n. honoraire. Kɔnsila zeneraliw ye 10 ye, kɔnsila ye 1 ye, baarakɛɲɔgɔnya biro 1, jago nasira la jɛkulu 1, kɔnsila «onorɛri» ye 60 ni kɔ ye. (Kibaru 480, 2012.) ETRG.FRA.

ONU→̌→n : 2 ONI.

n.prop. ABR, Organisation des Nations Unies.

ôo→̌ .ôo; wô.

conj. DISTR (tout, tous, chaque, n'importe lequel (entre deux mots identiques)). dɔ́gɔkun ô dɔ́gɔkun chaque semainemàa ô màa n'importe qui, qui que ce soití yé ô yé, í cɛ́ sìrilen chaque fois qu'on te voit, tu portes une ceinture (sur ton "boubou")à bɛ́ nà ô, à tɛ́ nà ô, nê má ò dɔ́n vient-il ? ne vient-il pas ? Je n'en sais rien

operasiyɔn→̌→ 1 Voir entrée principale : operasɔn.

n. operason; operasɔn; woperasɔn; ɔpɛrashɔn. opération. k'u to cikè yiriwali baaradaw ka hukumu kònò, i n'a fò operasonw. (Kibaru n°52, 1976) - woperasòn bè nyèjalan dimi kògòlen kènèya, k'a ban pewu. Une opération guérit le Trichiasis de façon définitive.(Ɲɛ kɛnɛya, Opération Yeelen, années 1980)mali baarada minw nyèsinnen bè suman sènè ni baganlamò ma n'u bè wele « òpèrashòn », olu bèe lajèlen y'u bolo don balikukalan kòrò, k'a kè u kun doni ye. (Nyètaa n°2, 1977) ETRG.FRA.

operason→̌→ 4 Voir entrée principale : operasɔn.

n. operasɔn; operasiyɔn; woperasɔn; ɔpɛrashɔn. opération. k'u to cikè yiriwali baaradaw ka hukumu kònò, i n'a fò operasonw. (Kibaru n°52, 1976) - woperasòn bè nyèjalan dimi kògòlen kènèya, k'a ban pewu. Une opération guérit le Trichiasis de façon définitive.(Ɲɛ kɛnɛya, Opération Yeelen, années 1980)mali baarada minw nyèsinnen bè suman sènè ni baganlamò ma n'u bè wele « òpèrashòn », olu bèe lajèlen y'u bolo don balikukalan kòrò, k'a kè u kun doni ye. (Nyètaa n°2, 1977) ETRG.FRA.

operasɔn→̌→ 14

n. operason; operasiyɔn; woperasɔn; ɔpɛrashɔn. opération. jàtesigi, óperasɔn. k'u to cikè yiriwali baaradaw ka hukumu kònò, i n'a fò operasonw. (Kibaru n°52, 1976) - woperasòn bè nyèjalan dimi kògòlen kènèya, k'a ban pewu. Une opération guérit le Trichiasis de façon définitive.(Ɲɛ kɛnɛya, Opération Yeelen, années 1980)mali baarada minw nyèsinnen bè suman sènè ni baganlamò ma n'u bè wele « òpèrashòn », olu bèe lajèlen y'u bolo don balikukalan kòrò, k'a kè u kun doni ye. (Nyètaa n°2, 1977) ETRG.FRA.

óperasɔn→̌→ 14

n. opération (entreprise commerciale, industrielle ou agricole de grande envergure).jàtesigi, operasɔn.

ópere→̌→ 34

1 • vt. opérer. bànabaatɔ dɔ́ fúrakɛra tèn, kà dɔ́ óperela certains malades ont été soignés, mais d'autres ont été opérés (kb 2/06 p 3)

2 • vi. subir une opération.

opiyase→̌→ 2

n. opiacé. Kodeyini ye dimimadafura ye min ni opiyasew ye kulu kelen ye. A bɛ kɛ ka dimigɛlɛnw furakɛ. (Dɔgɔtɔrɔ tɛ sigida min na, 2018) ETRG.FRA.

opiyɔmu→̌→ 4

n. opium. (Dɔgɔtɔrɔ tɛ sigida min na, 2018) ETRG.FRA.

oranzimɔnɛ→̌

n. Orange Money.

Orewomisini→̌

n. Auréomycine. - nyèdimi tulunin min bè banakisè faga, i n'a fò: « pomadi orewomisini » (1%).(Ɲɛ kɛnɛya, Opération Yeelen, années 1980) ETRG.FRA.

oreyomisini→̌→n.prop : 1

n.prop. Auréomycine, chlortétracycline. Tuma dɔw la, joli bɛ bɔ daku fila la, o la, aw bɛ joliw furakɛ ni alikɔli iyode (alcool iodé) ye walima aw bɛ banakisɛfagatulu mu u la i n’a fɔ oreyomisini (auréomycine) siɲɛ 2 walima siɲɛ 3 tile kɔnɔ. (Dɔgɔtɔrɔ tɛ sigida min na, 2018) ETRG.FRA.

oreyɔn→̌→ 1

n. oreillons. kènkenkɔ̀gɔyɔ. Tuma dɔw la u sababu ye bana wɛrɛw kɔlɔlɔ ye i n’a fɔ: oreyɔn (oreillons), ɲɔni, ketekete, tulodimi. (Dɔgɔtɔrɔ tɛ sigida min na, 2018) ETRG.FRA.

orijawɛli→̌

n. eau de javel. odezawɛli. u la da duman, minw sòrò ka di, o ye ninw ye: orijawèli: n'o toni kelen kèra litiri kelen ji la, ka lèrè tilancè kè, a bè o ji nògòlen saniya, k'a fèn juguw faga.(Ji ni keneya) ETRG.FRA.

orizini→̌

n. origine, d'origine. báju, búruju, bɔ́kolo, dá, jùjɔn, jù, lásiri, sábabu, sínti, sún, tàyɔrɔ. dorizini. Suguya ɲuman fɔlɔ, n'o ye « dorizini » ye, o bɛ sɔrɔ mɔbilifeeresobaw fɛ,... (Kibaru 507, 2014) ETRG.FRA.

orobinɛ→̌→ 8 worobinɛ; ɔrɔbinɛ.

n. robinet. worobinɛ.

orobinɛ→̌→ 8 Voir entrée principale : worobinɛ.

n. robinet. worobinɛ. an bɛ fɔlɔ ka worobinɛ bisita datugu ponpekala minɛ yɔrɔ la, ka ponpekala lamaga sinyɛ 5 walima 10 nyɔgɔn, ka sɔrɔ, ka worobinɛ dayɛlɛ. (Kibaru nimɔrɔ 17) ETRG.FRA.

orobisita→̌→ 2

n. robusta (sorte de café).

Orodesi→̌ Voir entrée principale : Rodezi.

n.prop. TOP, Rhodésie (pays).

orokɛti→̌

n. roquette. Marifa PM 5.943, karabini 3.736, mɛtɛrɛsi 990, pisitolɛ 473, orokɛti 225, maramafɛn girin 490, misili 6, gerenadi n'o ye pɛrɛnbaranin ye, o 3.177, obi n'o ye mugu jugu ye, o 201, olu de lakodɔnna k'o bɛ mɔgɔ murutilenw bolo.(Kibaru 564, 2019) ETRG.FRA.

Òrokíyà→̌ Wòrokià.Marokiya; Wòrokiyà.

n.prop. NOM.F (nom féminin).

oroman→̌→ 1

n. roman. Wele jaabira mɔgɔ dɔw y'u kanbɔ poyi ni Oroman sira kan. (Kibaru n°529, 2016) ETRG.FRA.

Oromeneyi→̌

n.prop. NOM.ETRG, Romney (Mitt Romney, gouverneur du Massachusetts, 2003-2007).

Orosiwɛliti→̌

n.prop. NOM.ETRG, Roosevelt (Franklin Roosevelt, président des États-Unis, 1933-1945).

orozi→̌→ 1

n. rose. Aw bɛ se ka ɲɛdimifura kamomili (camomille) jima walima orozi (rose) kɛ ɲɛ kan walima bulaw (kɔnpɛrɛsiw, finimugu) sulen ji suma na walasa ka a dimi ni a ŋɛɲɛ nɔgɔya. (Dɔgɔtɔrɔ tɛ sigida min na, 2018) ETRG.FRA.

Oseyani→̌

n.prop. TOP, Océanie (région de l'océan Pacifique comprenant l'Australasie, la Micronésie, la Mélanésie et la Polynésie).

Osirisi→̌ Ozirisi.

n. Osiris (dieu de Égypte antique).

Ositarali→̌ Ɔsitarali.

n.prop. TOP, Australie (pays).

ositosini→̌→ 13

n. ocytocine. ɔsitosini. Ni ɛrigonowini (ergonovine), ositosini (ocytocine), walima mizopɔrɔsitɔli (misoprostol) bɛ aw bolo kɔrɔ, aw bɛ o pikiri kɛ jibaatɔ la. (Dɔgɔtɔrɔ tɛ sigida min na, 2018) ETRG.FRA.

òtɛli→̌ Voir entrée principale : lòtɛli.

n. hôtel. lòtɛli; lòteli. U ka teli ka sɔrɔ anbilansiw kɔnɔ, foroba yɔrɔw la i n’a fɔ polisisow walima dunanjiginsobaw (otɛliw) kɔnɔ.(Dɔgɔtɔrɔ tɛ sigida min na, 2018) ETRG.FRA.

Otirishi→̌ Otirisi.

n.prop. TOP, Autriche (pays).

Otirisi→̌ Voir entrée principale : Otirishi.

n.prop. TOP, Autriche (pays).

Otiwolita→̌ Ɔtiwɔlita.Ɔtiwɔluta; Hotu Wolita; Walita Sandɔ.

n.prop. TOP, Haute-Volta (ancien nom de pays - Burkina Faso).

Otoman→̌

n.prop. Ottoman (l’Empire ottoman, la plus durable puissance musulmane pendant 624 ans).

OUA→̌→n.prop : 7

n.prop. ABR, Organisation de l'Unité africaine.

òwé→̌ àwɔ́.ɔ̀wɔ́; àwá; àwɛ; ɔ̀wé; òwé.

intj. oui.

owɛri→̌

n. ovaire. fánso. Cɛ ka balokisɛ o (sipɛrimatozoyidi) de bɛ den bɔ fa fɛ, in'a fɔ muso fana ka balokisɛ (owɛri) bɛ ba yɔrɔ dɔw taamaseere bila den na.(Kunnafoni jɛlenw jɛɲɔgɔnya la) ETRG.FRA.

owili→̌

n. ovule. fánkisɛ, làwajikisɛ, làwakisɛ, owuli. Kilidenw:(owili) (Kunnafoni jɛlenw jɛɲɔgɔnya la) ETRG.FRA.

owuli→̌

n. ovule. fánkisɛ, làwajikisɛ, làwakisɛ, owili. Cɛ ka balokisɛ kelen de bɛ don owuli kɔnɔ (Kunnafoni jɛlenw) ETRG.FRA.

Oyɛmu→̌

n.prop. TOP, Oyem (une ville au Gabon).

Oyeyi→̌

n.prop. ABR, OEI, Organisation de l'État Islamique.

ozawɛli→̌ Voir entrée principale : odezawɛli.

n. eau de javel. odezawɛli. ani jisaniyalan dò (odezawèli), walasa ka ji nògò bò a la. (Ɲɛ kɛnɛya, Opération Yeelen, années 1980) Ji bɛ furakɛ ni « ozawɛli » de ye. (Jɛkabaara 115, 1995) ETRG.FRA.

ozeforɛ→̌ zoforɛ.zɔfɔrɛ.

n. Administration des Eaux et Forêts. Mɔ̀gɔw kúmana ò yɛ̀rɛ̂ kàn kósɛbɛ, ò kɔ́fɛ̀ ká kúma ozoforɛ kó kàn. Ozoforɛ y'án dègun !... (Traoré, Hinɛ nana III.01) ETRG.FRA. zoforɛ; ozoforɛ.

Ozirisi→̌ Osirisi.Ozirisi.

n. Osiris (dieu de Égypte antique).

ozoforɛ→̌ zoforɛ.zɔfɔrɛ.

n. Administration des Eaux et Forêts. Mɔ̀gɔw kúmana ò yɛ̀rɛ̂ kàn kósɛbɛ, ò kɔ́fɛ̀ ká kúma ozoforɛ kó kàn. Ozoforɛ y'án dègun !... (Traoré, Hinɛ nana III.01) ETRG.FRA. ozeforɛ; ozoforɛ.